Minerālu atdalīšanas kratīšanas galds ir sava veida atdalīšanas iekārta smalkgraudainiem un mikrograudainiem materiāliem ar augstu atdalīšanas precizitāti. Klasificējot zemas kvalitātes volframa un alvas rūdas, tai ir augsta bagātināšana; atdalīšanas efektivitāte parasti ir augstāka nekā citām smalkgraudainajām gravitācijas atdalīšanas iekārtām. ir augsts. To galvenokārt izmanto volframa, alvas, tantala, niobija, hroma un citu krāsaino, reto metālu un dārgmetālu rūdu atdalīšanai. To var izmantot arī dzelzs, mangāna rūdas un ogļu atdalīšanai. Efektīvais daļiņu izmēra diapazons, atdalot metāla rūdas, ir 3–0,019 mm, un, izvēloties ogles, daļiņu izmēra augšējā robeža var sasniegt 10 mm.
Tālāk jūs iepazīstināt ar minerālu apstrādes kratīšanas galda strukturālajām īpašībām un principiem: Visas kratīšanas tabulas pamatā sastāv no trim daļām: gultas virsmas, rāmja un transmisijas mehānisma. Gultnes virsma ir aptuveni trapecveida vai rombveida, ar slīpumu šķērsvirzienā no 1 līdz 5 grādiem, un virs slīpuma ir izvietota barošanas sile un ūdenssile. Uz gultas virsmas ir gareniski izvietotas gultas sloksnes (pazīstamas kā šautenes sloksnes). Gultas joslu augstums pakāpeniski samazinās no transmisijas gala uz pretējo pusi un norāda pa vienu vai divām slīpām līnijām. Visa gultas virsma tiek atbalstīta uz rāmja (ja tas ir piekares kratītājs, tad gultas virsma tiek pacelta), un rāmis ir aprīkots ar slīpuma regulēšanas ierīci. Vienā gultnes galā gareniski tuvu rūdas padeves silei ir uzstādīta transmisijas ierīce, kas virza gultnes virsmu, lai veiktu abpusēji asimetriskas kustības. Šāda kustība padara gultu ar asu atgriešanās kustību, kas raksturīga, kad tā virzās uz priekšu tuvu galam, kas ir tā sauktā diferenciālā kustība.
Minerālu apstrādes kratīšanas galda atdalīšanas princips:
1. Hidrauliskais lēciens un pieaugošās ūdens plūsmas stratifikācijas efekts veidojas, kad ūdens plūsma šķērso katru gultnes joslu. Spēcīga gultas virsmas kratīšana pastiprina slīpās ūdens plūsmas traucējošo efektu. Stratifikācijas rezultāts: zema blīvuma smalkās daļiņas atrodas augšpusē un augsta blīvuma rupjās daļiņas ir augšpusē. Materiāli atrodas apakšā, savukārt rupji graudaini zema blīvuma materiāli un augsta blīvuma smalkās daļiņas pamatā ir sajaukti viens ar otru.
2. Segregācijas efekts, ko izraisa gultas virsmas kratīšana. Gultas virsmas kratīšana liek gultai kļūt vaļīgai. Tādos pašos blīvuma apstākļos smalkajām daļiņām ir lielāks spiediens, un smalkās daļiņas var iziet cauri spraugām starp rupjām daļiņām un iekļūt gultas apakšējā slānī. Augsta blīvuma smalkās daļiņas Graudiem ir lielāks spiediens, un rezultātā augsta blīvuma smalkās daļiņas urbjas dziļāk nekā zema blīvuma smalkās daļiņas. Šķirošanas procesā abi iepriekš minētie šķirošanas efekti pastāv vienlaikus, un atdalīšanas slāņa efektam ir galvenā loma. Pieaugošā ūdens plūsma var labāk atdalīt smagajos produktos sajauktās zema blīvuma vielas.
3. Minerālu daļiņu sānu kustība uz gultas virsmas. Minerālu daļiņu sānu kustību izraisa pārplūdes ūdens plūsmas grūdiens. Pārplūdes ūdens plūsmas slāņa ātruma sadalījums pa biezuma virzienu ir tāds, ka augšējais slānis ir lielāks par apakšējo slāni. Pamatnes sloksņu aizsprostojuma dēļ augšējā slāņa materiāls Šķērsplūsmas ūdens plūsmas ietekmē lielajām zema blīvuma materiāla daļiņām augšējā slānī ir lielāks sānu ātrums nekā mazajām augsta blīvuma materiāla daļiņām. apakšējais slānis.
4. Minerālu daļiņu gareniskā kustība pa gultnes virsmu un gultnes virsmas asimetriskā kratīšana liek minerāldaļiņām ar pārtraukumiem virzīties uz priekšu. Tikai tad, kad inerces spēks, ko minerālu daļiņām piešķir gultnes virsma, ir lielāks par berzes spēku starp minerāldaļiņām un gultas virsmu, minerāldaļiņas virzīsies uz priekšu. Tikai tad tas var sākt slīdēt attiecībā pret gultas virsmu. Zema blīvuma minerālu daļiņām inerces spēks, kas iegūts divos griešanās posmos uz priekšu, atpakaļ un atpakaļ un uz priekšu, var būt lielāks par berzi ar pamatnes virsmu, izraisot priekšējo un aizmugurējo slīdēšanu. Bet inerces spēks, kas virzās uz priekšu, vienmēr ir lielāks par inerces spēku, kas atkāpjas, un tas parasti virzās uz priekšu.
Augsta blīvuma minerālu daļiņām var pietikt tikai ar inerces spēku, kas iegūts posmā, kad gultnes virsma mainās no virzīšanās uz atkāpšanos, lai tā slīdētu. Turklāt augsta blīvuma minerālu daļiņas apakšējā slānī atrodas tuvu gultnes virsmai un var iegūt lielāku inerces spēku. Jo augstāk tie atrodas augšējā slānī, jo irdenāks ir gultnes slānis un mazāku inerces spēku iegūst minerālu daļiņas. Tāpēc garenvirziena kustības ātrums, ko iegūst augsta blīvuma minerālu daļiņas, ir lielāks nekā zema blīvuma minerālu daļiņām.








